Bibliotēkas vēsture

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (Bibliotēka) dibināta 1962. gadā. Tolaik tās nosaukums bija Centrālā Republikāniskā Neredzīgo raksta bibliotēka. Tomēr Bibliotēkas pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta otrajā pusē, kad Latvijā sākās neredzīgo cilvēku sociālā rehabilitācija.

Dzīvē sociālo rehabilitāciju tolaik realizēja nevis valsts vai kāda pilsētas pašvaldība, bet dažas privātpersonas. Spilgtu lappusi neredzīgo cilvēku garīgās atmodas vēsturē Latvijā ar savu humāno rīcību ir ierakstījusi Ida fon Valentinoviča, kas 1872. gadā Pārdaugavā atvēra vienas klases Rīgas neredzīgo bērnu elementārskolu (Neredzīgo skola). Savukārt 1877. gada maijā tika dibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība, kas elementārskolu pārveidoja par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu (RNVI). Ida fon Valentinoviča nodibināja arī RNVI bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā. 1884. gadā RNVI no Pārdaugavas pārcēlās uz Strazdumuižu. 1889. gadā RNVI tika uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā. Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā. 1957. gadā NIB tika pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli. Ar 1961. gadu tā atkal mainīja nosaukumu, kļūstot par Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku, līdz, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1962. gada 23. marta Rīkojumu Nr. 417-r, tā visbeidzot kļuva par Centrālo Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tika iecelts Staņislavs Miklaševics. 1963. gadā par Bibliotēkas mājvietu kļuva t.s. Strazdumuižas kungu nams Juglas ielā 14, kurā Bibliotēka atradās līdz 2017. gada beigām.

Šodien Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir 7 filiāles: Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, līdz ar to neredzīgo un vājredzīgo cilvēku bibliotekārā apkalpošana tiek nodrošināta visā Latvijas teritorijā. Ar pasta sūtījumu starpniecību tiek apkalpoti neredzīgie un vājredzīgie lasītāji arī ārzemēs.

Laikā, kad tika nodibināta pirmā Neredzīgo skola, radās arī vajadzība pēc grāmatām neredzīgo rakstā. Sākotnēji tās pārrakstīja ar roku – pirmsākumā vācu valodā. 1889. gada aprīlī Rīgas Neredzīgo institūta tolaik jaunais direktors O. Notnāgels organizēja Neredzīgo izglītošanas biedrības dāmas literāro darbu pārrakstīšanai Braila rakstā vācu valodā. Dažas grāmatas tika pārrakstītas arī latviešu valodā, izmantojot vācu alfabētu. Kā visvecākā ar roku pārrakstītā grāmata ir saglabājusies 1899. gadā tapusī A. Deglava „Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves” un tā joprojām atrodas Bibliotēkas krājumā. Līdz mūsdienām saglabājies grāmatas 1. sējums, bet pārrakstītājs diemžēl nav zināms.

Pavisam jaunu lappusi neredzīgo izglītošanas vēsturē pavēra 1922. gads, kad Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādāja neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēlēja naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinājās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinājās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākās.

Jaunu lappusi Braila raksta grāmatu vēsturē Latvijā pavēra 1953. gads, kad sāka darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibināja Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavoja iespiešanai tipogrāfijā, bija M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistemas raksta zīmes”. Palielinoties tipogrāfijas jaudai, varēja izdot ne tikai mācību grāmatas, bet arī daiļliteratūru. Ar 1961. gada jūniju grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli pārtrauca.

Sākotnēji neredzīgo grāmatas iespieda uz perfokartona, izmantojot t.s. matricu — salocītu, noteikta izmēra skārda loksni, ko ievietoja tipogrāfijas mašīnā un uz kuras uzrakstīja grāmatas tekstu. Perfokartonu ievietoja starp matricas kārtām un ar novelkamās mašīnas palīdzību veidoja grāmatas. No 2001. gada Braila grāmatu ražošanā sāka izmantot printeri “Index Braille 4×4 Pro”.

1961. gada 1. jūlijā Neredzīgo raksta bibliotēkā tika nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS. Tas bija sākums jaunam grāmatu veidam neredzīgajiem – ieskaņotajām jeb „runājošajām grāmatām” (audiogrāmatām). Pirmās audiogrāmatas tika ierakstītas magnetafona lentēs.

1986. gada studijā sāka ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs, kas ar laiku aizstāja magnetofona lentes. Attīstoties tehnoloģijām, 2002. gadā grāmatas sāka ieskaņot CD-ROM formātā, kas šodien jau aizstāts ar CD mp3 formātu. Mūsdienās Bibliotēkas lasītājiem ir iespēja ierakstīt grāmatu arī USB zibatmiņā.

Braila raksta nozīmīgums neredzīgo cilvēku dzīvē ir bijis neatsverams un tā ir pamatvērtība, kas jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm. Lai veicinātu Braila raksta popularizēšanu un sekmētu grāmatu Braila rakstā reproducēšanu, 2005. gada 1. novembrī Bibliotēkā tika nodibināta Braila raksta nodaļa.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas pati “ražo” grāmatas savam krājumam, reproducējot tās Braila rakstā vai ieskaņojot audio formātā.

* * *

Tā kā Bibliotēka atrodas kādreizējās muižas kungu namā, īpašs stāsts ir arī par pašas ēkas vēsturi un Strazdumuižu kā apdzīvotu vietu.

Strazdumuiža pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad tā dēvēta par Thoravestenhof pēc tās pirmā īpašnieka Rīgas patricieša Arenda Toravesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. A. Toravesta ģimenei Strazdumuiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Muiža vairākkārt mainījusi savus īpašniekus, bet viens no pazīstamākajiem ir rūpnieks Johans Teodors Pihlavs, kas Strazdumuižu nopirka 1827.gadā. Pihlavu dzimtas pārstāvji šeit dzīvojuši līdz Pirmajam pasaules karam. Johanam Teodoram bija trīs dēli – Reinholds Ludvigs Pihlavs, Nikolajs Andreass Pihlavs un Teodors Eduards Pihlavs. Pēc J. T. Pihlava nāves 1856. gadā Strazdumuiža tika sadalīta trīs atsevišķos īpašumos – villās. Viena daļa palika atraitnei Annai Ģertrūdei ar jaunāko dēlu T. E. Pihlavu, bet pārējās divas – abiem vecākajiem dēliem R. L. Pihlavam un N. A. Pihlavam.  Savas dzīves laikā N. A. Pihlavs un viņa ģimenes locekļi aktīvi atbalstīja Neredzīgo institūtu, piešķirot ziedojumus.

Kā kungu nams Strazdumuižas ēka izmantota līdz Pirmajam pasaules karam.

Strazdumuižas vecais kungu nams, foto: A. Gusārs

Divstāvu koka ēkai ir barokāls mansarda jumts un parādes pusē lievenis ar sapārotām toskāniskām kolonnām. Mājas lieveņa abās pusēs bijušas arī divas marmora lauvu skulptūras, kuras, kā vēsta viena no leģendām, klaušu zemnieki zirgu pajūgos cauri visai Eiropai veduši no Itālijas uz Strazdumuižu.

Strazdumuižas kungu nama ieejas rotājums — marmora lauva, foto: A. Gusārs

Lauvas savās priekšējās ķetnās tur vairogus ar dzimtas ģerboni. Lai saglabātu šos izcilos mākslas darbus, tie 20. gadsimta 60. gadu vidū tika pārvesti uz Rundāles pils muzeju. Vecais kungu nams ir viens no retajiem Strazdumuižas namiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.

Latvijas brīvvalstī 1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tika atklāta pilsētas bērnu patversme. 1947./1948.gadā ēkā atradās 8. bērnunams. Pēc tā likvidācijas telpas nodeva Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolas vajadzībām. Bet, kopš 1963. gada namā atrodas Latvijas Neredzīgo bibliotēka.

Bibliotēkas ēka mūsdienās, foto: V. Vinogradovs (2015)

Izmantotie informācijas avoti:

1. Caune Andris. Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem / Andris Caune; [māksl. Ināra Jēgere]. – Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. – ISBN–978-9984-824-34-5. – 279 lpp. : il.

2. Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā 1889. – 1961. / sast. Irēna Gaile; [foto Aivars Lācis]. – Rīga : Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 1998. – 51 lpp. : il

3. Latvijas neredzīgo bibliotēka 40 : vakar, šodien, rīt… / sast. Ināra Martinsone; [foto Aivars Lācis]. – Rīga : Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 2002. – 130 lpp. : il.

4. Strazdumuiža [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaites pakalpojums. – Vikipēdija, [b.v.], [b.g.]. – Nos. no tīmekļa lappuses. – Pieejas veids : tīmeklis www.URL : https://lv.wikipedia.org/wiki/Strazdumui%C5%BEa.- Resurss aprakstīts 2016.g. 21. nov.

5. Strazdumuižas un tās apkārtnes vēsture 16. – 20. gs. / sast. V. Gustsone. – Rīga [b.v.], 1990. – 16 lpp. – Nepublicēts materiāls.

 

Informāciju sagatavoja Metodikas, bibliogrāfijas un tifloloģijas nodaļas bibliogrāfe Dzintra Isajeva.

FAKTU UN NOTIKUMU HRONOLOĢIJA

2018  Janvārī:

— bibliotēka uzsāk savu darbu Strazdumuižas ielā 80 pilnā apjomā;

— tiek noslēgts pieņemšanas-nodošanas akts par ēkas Juglas ielā 14 nodošanu tās īpašniekam VAS Valsts nekustamie īpašumi.

2017  27.novembrī atsākas lasītāju bibliotekārā apkalpošana jaunajās telpās.

14.novembrī tiek noorganizēta Braila raksta grāmatu draugu ķēde sakarā ar  bibliotēkas pārcelšanos uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80.

Septembra beigās sākas bibliotēkas krājuma šķirošana un sagatavošana pārvešanai uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80.

Septembrī  tiek parakstīts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par telpu nomu Silakrogā, lai varētu nodrošināt Braila raksta grāmatu, kas izdotas līdz 2006.g., uzglabāšanu.

11.augustā tiek parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums uz 5 gadiem starp  bibliotēku un SIA OSKADA. Sākas telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām.

Maijā tiek saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas ēkai Juglas ielā 14 ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi,  jo  telpas ir kļuvušas nedrošas darbinieku un apmeklētāju veselībai. Sākas darbs pie jaunu telpu, kas būtu piemērotas bibliotēkas vajadzībām un darbībai, atrašanas.

2017 8.maijā Latvijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā apstiprina Andru Jākobsoni par LNerB direktori.
2017 Martā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu „Mobilā bibliotēka” Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” telpās Avotu ielā 31.
2016 Latvijas Kultūras ministrija par LNerB direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Andru Jākobsoni.

15.decembrī no darba aiziet ilggadējā bibliotēkas direktore Tamāra Melberga

2015 1. novembrī LNerB Braila raksta nodaļa svin 10 gadu jubileju
2014 sāk veidot Braila raksta grāmatu un ar tām saistītu muzeja eksponātu krājumu
2013 18. jūnijā ēka Juglas ielā 14, kurā atrodas bibliotēka, tiek saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā
2013 9. aprīlī tiek izveidota LNerB profila lapa Facebook.com – www.facebook.com/LNerB
2013 13. februārī bibliotēka pirmo reizi piedalās akcijā “Ēnu diena”
2013 1. janvārī bibliotēka maina juridisko statusu, no valsts aģentūras kļūstot par Kultūras ministrijas padotībā esošu valsts tiešās pārvaldes iestādi “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
2012 4. decembrī LNerB izdod pirmo Latvijā taktilo (taustāmo) grāmatu neredzīgajiem – Inese Zandere “Dieguburti”
2012 10. augustā tiek izveidota LNerB Lapa sociālajā tīklā Draugiem.lv – draugiem.lv/neredzigobiblioteka.lv
2011 5. septembrī LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot avīzīti “Bazūne”
2011 28. jūnijā tiek izveidots LNerB konts sociālajā tīklā Twitter.com – @LNerB
2011 LNerB tiek izveidots jauns mājaslapas dizains
2010 18. jūnijā bibliotēka pirmo reizi organizē kultūras pasākumu āra teritorijā plašākai sabiedrībai – “Saules griežu pieskāriens” Strazdumuižas parkā
2009 15. oktobrī bibliotēka sāk ikgadēju muzikāli-informatīvu ciklu “Baltā spieķa dziesma”
2009 Skaņu ierakstu studijā pie audiogrāmatu reproducēšanas sāk strādāt brīvprātīgie
2009 Skaņu ierakstu studija pilnībā pāriet uz audiogrāmatu ieskaņošanu CD-ROM
2007 LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot informatīvo katalogu “Jaunie Vāki”
2005 1. novembrī bibliotēka uzsāk grāmatu Braila rakstā iespiešanu jaunajā bibliotēkas “Braila raksta nodaļā”. Par nodaļas vadītāju tiek iecelta Gunta Bite
2005 novembrī ar Sabiedrības integrācijas fonda un Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiek realizēts projekts “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”
2005 1.jūlijā bibliotēka tiek pārveidota par valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
2004 Sociālās integrācijas fonda padome atbalsta Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”, kas paver iespēju uzsākt grāmatu Braila rakstā iespiešanu bibliotēkā
2002 Ar KM atbalstu iznāk grāmata Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40 “Vakar, šodien, rīt”
2002 Sāk ieskaņoto grāmatu oriģinālu ierakstīšanu CD-ROM formātā.
1998 Iznāk grāmata “Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā, 1889.-1961.”
1996 Pāreja uz grāmatu oriģinālu ieskaņošanu un kopēšanu tikai audiokasetēs.
1992 Bibliotēka pārdēvēta par Latvijas Neredzīgo bibliotēku.
1988 Bibliotēka pārdēvēta par Republikānisko Neredzīgo bibliotēku.
1986 Studijā sāk ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs.
1982 18. jūlijā atvērta Balvu filiāle.
1981 Par bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Tamāra Melberga.
1980 15. aprīlī atvērta Rēzeknes filiāle.
1978 30. novembrī atvērta Ventspils filiāle.
1976 Bibliotēku sāk vadīt Alma Saleniece.
1973 1.oktobrī atvērta Jelgavas filiāle.
1965 3. janvārī atvērta Liepājas filiāle. 14. februārī atvērta Daugavpils filiāle.
1964 1.janvārī atvērta Cēsu filiāle.
1963 Bibliotēka iegūst telpas Rīgā, Juglas ielā 14.
1962 Bibliotēku vada Staņislavs Miklaševičs.
1962 Nodibināta Centrālā Republikāniskā Neredzīgo raksta bibliotēka
1961 1. janvārī sāk darbu Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēka.
1. jūlijā sāk darbu Skaņu ierakstu studija.
1957 Izveido Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli.
1956 Sāk apkalpot lasītājus pa pastu.
1953 Sāk iespiest grāmatas Braila rakstā latviešu valodā.
1926 Nodibināta Latvijas Neredzīgo savienība.
1922 Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādā neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Valdība atvēl 500 000 rbļ . inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbos.
1878 Braila raksts tiek atzīts par starptautisko neredzīgo rakstu.
1877 Skolu pārveido par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu.
1872 Rīgā nodibināta pirmā neredzīgo skola.
1825 Franču tiflopedagogs Luijs Brails (1809.-1852.) izveido punktrakstu, ko tagad dēvē par Braila rakstu.