Lasītāju klubiņš „Mūsu laiks”

30. janvārī uz pirmo tikšanos šogad sanāca lasītāju klubiņš „Mūsu laiks”. Lasītāju un bibliotekāru saruna veidojās par tādu romānu žanru kā detektīvi. Pirmo pārrunājām rakstnieces Daces Judinas romānu sēriju ”Izmeklē Anna Elizabete”. Atskatoties uz detektīva, kā literatūras žanra vēsturi, nevarējām nepieminēt detektīvu karalieni Agatu Kristi, kā arī šī žanra aizsācējus rakstniekus  E.A.Po un A.Konanu Doilu. Atgriežoties no vēstures uz šodienas notikumiem, ieklausījāmies pārdomās par skandināvu detektīvu fenomenu, pievēršoties tādu autoru kā J.Nesbē, K.Lekbergas, J.Adlera-Olsena daiļradei.

Detektīva noslēpums meklējams galvenokārt vides atainojumā un tematikā. Iespējams, šī ir viena no galvenajām atslēgām – detektīvi un policisti, kuri dara labus darbus, bet pašiem dzīvē diez kā neiet. Cilvēkiem tas patīk.

Ļoti patīkami, ka lasītāju klubiņā apvienojušies ne tikai radoši lasītāji, kuriem arī pašiem nav svešs  rakstīšanas prieks, bet viņi ir  arī erudīti izlasīto grāmatu vērtētāji. Apbrīnojama ir mūsu lasītāja Andra Kalniņa fenomenālā atmiņa, jo viņš atceras ne tikai galveno varoņu vārdus un sižetu, bet var nosaukt pat grāmatās pieminēto dzīvnieku vārdus, kā, piemēram, suni Grāfu un kaķi Baronu no Daces Judinas romānu sērijas.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā saviem lasītājiem var piedāvāt plašu detektīvromānu spektru gan latviešu un krievu valodās, gan parastajā iespieddrukā, gan Braila rakstā un audiogrāmatās.

Savukārt, 13. februārī tikāmies sarunai par izcilo bērnu grāmatu autori un ilustratori Margaritu Stārasti. Līdz šim viņu pazinām kā  mākslinieci, kura radījusi bezgala mīļus pasaku tēlus: apaļīgus, pūkainus lācēnus un zaķēnus, rūķus, sniegavīrus, sēnes, ozolzīles. Savas mākslinieciskās darbības  66 gados Margarita Stāraste ir sarakstījusi un ilustrējusi ap 100 grāmatu. Viena no vispopulārākajām un arī māksliniecei vistuvākajām ir viņas radītā pasaka „Zīļuks”. Šī grāmata izdota arī krievu, vācu, lietuviešu, angļu, poļu, čehu un pat japāņu valodā.

Taču pavisam citādu Margaritu Stārasti iepazīstam pēc Lilitas Maijas Klinkertes grāmatas „Margarita Stāraste. Post scriptum” izlasīšanas. Līdz šim par M.Stārastes dzīvi varējām uzzināt no divām grāmatām: L.Rozes „Brīnumu aijātā” un L.Brīdakas „Mūžs kā pasaka”. Abas minētās biogrāfijas attēloja mākslinieci tādā gaismā, kāda viņai pašai ļoti patiktu, taču bija diezgan tālu no patiesības. Trešajā biogrāfijā, mākslinieces meitas Lilitas sarakstītajā, kura balstās uz vēl nepublicētām  un pārāk nerediģētām vēstulēm, iepazīstam mākslinieci pavisam citādā rakursā. Citējot rakstnieci Daci Rukšāni: „Biogrāfija ir nesaudzīga un cērt pa dzīvo tā, ka brīžiem jānodreb. Tajā pašā laikā  es varu saprast grāmatas  autori – Stārastes meitu Lilitu- , jo visā, kas līdz šim ticis publicēts, rakstnieces meitai bijusi atvēlēta ne jau tā jaukākā loma, ja vispār viņa tikusi pieminēta. Vai šo saukt par atspēlēšanos vai par taisnības meklēšanu, katram lasītājam jāizlemj pašam.”

Pēc bibliotekāru sagatavotā stāstījuma par M.Stārastes dzīvi un daiļradi un dokumentālās filmas noskatīšanās, klubiņa dalībnieki dalījās savās atmiņās un iespaidos. Katram no mums ir sava Margarita Stāraste gan no sirsnīgajām bērnībā lasītajām pasakām vai skolā mācītām dzejas rindām.

Lasītāju klubiņa tikšanās reizes īpaši nozīmīgas padara Alda Riekstiņa klubiņam sacerētā himna. Prieks, ka tās vārdi gan ievadīja pasākumu, gan nobeigumā izskanēja kā aicinājums uz nākošo tikšanos.

Informāciju sagatavoja
Valda Sproģe
LAN bibliotekāre