Presei/Raksti

Noslēgsies Latvijas valsts simtgades pasākumu cikls
«Klusie vēstures veidotāji»

 

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) 3. septembrī plkst. 13.00 Latvijas valsts simtgades informācijas centrā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā) aicina uz valsts simtgadei veltītā pasākumu cikla «Klusie vēstures veidotāji» noslēgumu.

Pasākumā notiks fotoizstādes “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmās izstādes «Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.» atklāšana, kā arī novadpētniecības grāmatas atvēršana un tajā aprakstīto cilvēku godināšana ar piemiņas medaļām, ko viņiem pasniegs Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Pasākumā piedalīsies arī Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referante Vanda Bērziņa un eksperte Linda Langenfelde, kā arī Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare. Par muzikālo noformējumu rūpēsies grupa “Eddie Dove Band”

No 3. līdz 30. septembrim Gaismas pils apmeklētāji Latvijas valsts simtgades informācijas centrā varēs apskatīt fotoizstādi “Klusie vēstures veidotāji” ar grāmatā aprakstīto personu portretiem.

Savukārt no 3. līdz 17. septembrim – taustāmo izstādi “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. — 2018.” Izstādē būs apskatāmas Braila raksta grāmatas, kas Latvijā bija pieejamas no 1918. līdz 2018. gadam (ieskaitot grāmatas ar kombinētajiem pielāgojumiem). Izstādes slēgtajos ekspozīciju galdos būs redzama arī 1886. gadā Parīzes Neredzīgo institūtā iespiestā grāmata, kas 1913. gadā tika atsūtīta uz neredzīgo institūtu Strazdumuižā Rīgā un no kuras neredzīgie audzēkņi varēja mācīties mūziku. Tāpat būs redzama pirmā latviešu valodā (vecajā drukā) Braila rakstā reproducētā grāmata. Ekspozīciju papildinās audiogrāmatas, sākot ar lentēm un beidzot ar SD kartēm kā mūsdienu informācijas nesējiem, kā arī tehniskie palīglīdzekļi, kas tika izmantoti ar roku pārrakstot grāmatas Braila rakstā.

Vēlāk taustāmā izstāde pārcelsies uz Juglu, kur tā no 18. līdz 30. septembrim būs izstādīta Latvijas Neredzīgo bibliotēkā.

Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji” tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.

Informējam, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un vēlāk bildes tiks publicētas publiskajā telpā. Ja nevēlaties, lai jūs tiktu fotografēts, lūgums pirms pasākuma par to informēt rīkotājus.

 

Informāciju sagatavoja:
Dinija Bite
Projekta vadītājas pienākumu izpildītāja
29137112

___________________________________

Turpinās Latvijas valsts simtgades pasākumu cikls
«Klusie vēstures veidotāji»

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB), turpinot Latvijas valsts simtgades ietvaros iesākto un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Latvijai — 100» atbalstu īstenoto pasākumu ciklu «Klusie vēstures veidotāji», aicina uz tikšanos ar cilvēkiem, kuri devuši lielu ieguldījumu redzes invalīdu kopienas attīstībā un godam nesuši Latvijas vārdu pasaulē. No 5. līdz 26. jūnijam notiks vairāki šo cilvēku godināšanas pasākumi izglītības, kultūras, sporta u.c. jomās.

Šoreiz notiks vairākas tikšanās klātienē ar klusajiem vēstures veidotājiem, lai iepazītus viņus tuvāk, lai sarunātos ar viņiem par ikdienišķām un ne tik ikdienišķām lietām, kā arī lai izteiktu pateicību par paveikto.

5.jūnijā bibliotēkas darbinieki dosies pēdējā kapu sakopšanas vizītē uz Kocēnu kapiem pie Edgara Rungas. Viņš bija ne tikai ilggadējs Braila raksta grāmatu redaktors, bet arī matemātikas skolotājs, komponists un pianists. Viņa komponētās dziesmas koriem «Celies dziesma pār Dzimteni», «Rīts» un «Oda pavasarim» 1984. gadā skanēja LU Lielajā aulā tautas kora «Jolanta» izpildījumā.

7.jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Strazdumuižas ielā 80 notiks pirmā «SARUNU PĒCPUSDIENA» ar divām savas jomas reformatorēm: Ligitu Ģeidi (Strazdumuižas internātvidusskolas neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem-attīstības centra direktori) un Svetlanu Sproģi (Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētāju).

12.jūnijā plkst. 14.00 bibliotēkā notiks sarunas ar Andru Jākobsoni (Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktori) un Zaigu Kļaviņu (Servisa suņu biedrības TEODORS kinologi) par to cik viegli vai grūti ir ieviest jaunas reformas un ieviest jaunus pakalpojumus atbilstoši mainīgajai likumdošanai un sociālajām prasībām.

14.jūnijā plkst. 13.00 sarunas par politiku gan valsts, gan Neredzīgo biedrības pašpārvaldes līmenī, jo bibliotēkā viesosies Latvijas Neredzīgo biedrības biedrs, Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmes saņēmējs Aleksandrs Svilāns.

17.jūnijā plkst. 12.00 LNerB Ventspils filiālbibliotēkā Baldones ielā 16 (Ventspils) tikšanās ar ilggadēju Neredzīgo biedrības dalībnieci, rakstnieci un Atzinības krusta 1. pakāpes zeltītas goda zīmes īpašnieci Aiju Zentu Veseli.

19.jūnijā plkst. 14.00 bibliotēkā Rīgā turpināsim «Sarunu pēcpusdienu» ar literātiem. Šoreiz ar dzejniekiem Imantu Smirnovu un Laimu Locāni.

20.jūnijā plkst. 14.00 Sarunu pēcpusdienā notiks tikšanās ar sportistiem: Māri Kaušeli, Vladimiru Priedi un Kasparu Biezo.

26.jūnijā plkst 11.00 Liepājas Neredzīgo biedrībā Ganību ielā 197/205 (Liepāja) tikšanās laikā ar biedrības valdes priekšsēdētāju un bijušo politiķi Māri Ceiruli tiks runāts gan par politiku, gan sociālo iekļaušanos un cilvēka spēju robežām.

Informējam, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un vēlāk bildes tiks publicētas publiskajā telpā. Ja nevēlaties, lai jūs tiktu fotografēts, lūgums pirms pasākuma par to informēt rīkotājus.

 

Informāciju sagatavoja
Gunta Bite Projekta vadītāja, 29137112

 

___________________________________

GODINĀM NEREDZĪGO UN VĀJREDZĪGO IZGLĪTĪBAS AIZSĀCĒJUS

Aicinām rīt, 23. maijā, plkst. 14.00 uz piemiņas pēcpusdienu Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kas notiks Latvijas valsts simtgades projekta “Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji”” ietvaros. Pasākums tiek rīkots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai — 100” atbalstu.

Pasākumā Strazdumuižas internātvidusskolas direktora vietniece mācību jomā Sarmīte Rozīte pastāstīs par četriem ļoti nozīmīgiem cilvēkiem redzes invalīdu izglītībā. Saruna būs par Rīgas Neredzīgo institūta dibinātāju Idu Valentinoviču. Viņas ideja par neredzīgo skolu tika īstenota 1871. gada 27. augustā, kas Latvijas neredzīgo un vājredzīgo kompleksās rehabilitācijas attīstībā iezīmēja jaunu posmu — intelektuāli profesionālās rehabilitācijas sākumu.

Savukārt tiflopedagogs no Hamburgas Oskars Alberts Johans Notnāgels viņai palīdzēja kā pedagogs, vēlāk no 1883./84. mācību gada kā skolas direktors.

Šo cilvēku devums ir nenovērtējams, jo tā pamatā ir neredzīgo Latvijas iedzīvotāju lasīt un rakstītprasme, kas paver durvis uz attīstību, zinātnēm un kultūru, lai būtu pilntiesīgi sabiedrības locekļi.

Noslēgumā tiks pieminēti Alberts Rutkis un Pāvils Eihe, kuri 1922. gadā Braila rakstu pielāgoja latviešu valodai. Viņu ieviestā sistēma tiek lietota līdz pat šai dienai.

Diemžēl par šiem cilvēkiem vairs nav saglabājušās nedz fotogrāfijas, nedz informācija par viņu atdusas vietām, tāpēc projekta ietvaros viņi tiek godināti šajā piemiņas pēcpusdienā.

Pasākums tiks fotografēts un attēli var tikt publicēti publiskajā vidē.

 

Informāciju sagatavoja
Gunta Bite
Projekta vadītāja, 29137112