Īss ieskats vēsturē

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiālbibliotēka dibināta 1965. gada februārī un atrada mājvietu Daugavpils Neredzīgo biedrības ciematā – skaistā, klusā vietā pie Stropu meža masīva. Lai gan bibliotēka vienmēr ir atradusies Čiekuru ielā, tās adrese gadu gaitā mainījusies trīs reizes.

Vēl pirms bibliotēkas dibināšanas Daugavpilī darbojās Braila raksta grāmatu izsniegšanas punkts, kura darbību brīvprātīgā kārtā vadīja neredzīga aktīviste – Nadežda Polnoboka.

Pēc bibliotēkas dibināšanas 1965. gadā krājums tika izvietots 6 m2 lielā telpā Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils pirmorganizācijā, tāpēc priekšā lasīšana un lasītāju tikšanās notika meža pļaviņā. 1966. gadā bibliotēkas rīcībā tika nodots šaurs divistabu dzīvoklis Čiekuru ielā 5a – grāmatas Braila rakstā glabājās pagrabā, periodika tika izvietota vannasistabā, savukārt pasākumi notika dažādās vietās ārpus bibliotēkas telpām. Par bibliotēkas vadītāju kļuva Soņa Štola, kura veltīja bibliotēkai 31 gadu pašaizliedzīga darba, tostarp aktīvi palīdzot neredzīgajiem apgūt Braila rakstu. Sākumā bibliotēkas lasītāju skaits bija ap 150, tomēr ar laiku, notiekot Daugavpils Neredzīgo biedrības ciemata apbūvei, tas likumsakarīgi sāka pieaugt.

1979. gadā bibliotēkas darbā aktīvi iesaistījās bibliotekāre Aina Lipiņa, kura ātri iemantoja lasītāju uzticību un kļuva par bibliotēkas dvēseli. No 1996. līdz 2016. gadam – 20 gadus – Aina Lipiņa ar augstu atbildības sajūtu un mīlestību pret darbu vadīja bibliotēku, veicinot tās pārtapšanu par nozīmīgu kultūras, informācijas un saskarsmes centru.

Pēc gandrīz 20 gadiem, kas tika pavadīti lielā šaurībā, 1984. gadā pienāca pozitīvu pārmaiņu brīdis, proti, jaunajā Daugavpils mācību ražošanas uzņēmuma (MRU) administratīvajā korpusā bibliotēka saņēma plašas un saulainas telpas, kuru kopējā platība bija 240 m2. Pārbraukšana un iekārtošanās jaunajās telpās pavēra arī jaunas iespējas bibliotēkas ikdienas darbā: lasītavā sāka rīkot dažādus pasākumus, tostarp tematiskus vakarus, literāras pēcpusdienas, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, lasītāju konferences.

20. gadsimta 90. gadu sākumā Daugavpils MRU daļējas slēgšanas dēļ bibliotēka bija spiesta atkal mainīt savu atrašanās vietu un pārcelties uz pagaidu telpām trīsistabu dzīvoklī Čiekuru ielā 5–13. Neraugoties uz visām grūtībām, bibliotēkas darbinieces bija apņēmības pilnas rast iespējas, lai sniegtu lasītājiem bibliotekāros pakalpojumus. Pateicoties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas finansiālajam atbalstam, 1999. gadā bibliotēkas telpās veikti lieli remontdarbi, kuru rezultātā tika pievienots blakus esošais trīsistabu dzīvoklis. Tā pagaidu telpas pārtapa par jaunu bibliotēku, kura tika svinīgi atklāta 1999. gada 4. oktobrī, un jau vairāk par 20 gadiem bibliotēkas adrese – Čiekuru iela 5–13 – ir bijusi nemainīga.

Ievērojams notikums bibliotēkas un tās lietotāju dzīvē bija lietotāju datoru, specializēta aprīkojuma un palielināšanas iekārtu uzstādīšana 2008. gadā projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros, kas sniedza cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespēju sākt aktīvi izmantot mūsdienu tehnoloģijas un informācijas resursus.

21. gadsimts ienesis arī citas dinamiskas pārmaiņas bibliotēkas darbā un pakalpojumu piedāvājumā. Kopš 2014. gada lietotāju reģistrēšanā un apkalpošanā, kā arī krājuma uzskaitē tiek izmantota Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izstrādātā informācijas sistēma. 2017. gadā bibliotēka izslēdza no krājuma audiogrāmatas kasetēs, mudinot lietotājus izmantot mūsdienīgus informācijas nesējus – CD MP3 diskus un USB zibatmiņas. Tagad dažas kasetes līdzās magnetofona lentēm kā pagātnes liecinieces iepazīstina ar audiogrāmatu evolūciju bibliotēkas mini muzejā, kurš tika izveidots 2017. gada pavasarī.

Pieaugusi bibliotēkas loma iedzīvotāju mūžizglītības, informācijpratības un digitālo prasmju veicināšanā – tiek organizētas lekcijas, radošās darbnīcas, bibliotekārās stundas, kā arī sniegtas konsultācijas un apmācības darbā ar datoru, internetu, elektroniskajiem informācijas resursiem un pakalpojumiem, dažādām ierīcēm. Dibinātas jaunas tradīcijas, piemēram, balvas “Zelta čiekurs” pasniegšana reizi trijos gados un Baltā galdauta svētku svinēšana maija sākumā, paplašināts sadarbības tīkls, iegūstot jaunus un uzticamus sadarbības partnerus. Liels darbs tiek ieguldīts bibliotēkas tēla veidošanā, publicitātē un sabiedrības informēšanā par bibliotēkas misiju, izvirzot par vienu no bibliotēkas darbības mērķiem arī neredzīgo un vājredzīgo integrācijas veicināšanu.

2015. gadā bibliotēka visa gada garumā ar ceļojošo fotoizstādi “Logs uz neredzamo/neredzīgo pasauli” un dažādiem pasākumiem atzīmēja 50. jubileju, iesaistot svētku norisēs bibliotēkas tiešo mērķauditoriju, sadarbības partnerus, plašsaziņas līdzekļus un plašāku sabiedrību.

Bibliotēkā dažādos laika posmos strādājuši bibliotekāri Tatjana Zvereva un Inese Andžāne. Kopš 2016. gada bibliotēku vada Jana Šlapaka, kura sākusi strādāt bibliotēkā 2010. gadā, savukārt bibliotekāra pienākumus kopš 2017. gada pilda Skaidrīte Daukšte.