Pasākumi

Pasākumu cikls 2018 “Tu esi Latvija!”

Vērienīgāko notikumu mūsdienu Latvijas vēsturē – Latvijas valsts simtgadi Rēzeknes filiālbibliotēka iecerējusi atzīmēt ar vairākiem pasākumu cikliem, pirmais no tiem – „Tu esi Latvija!”. Šajā pasākumu ciklā visa jubilejas gada garumā katram mēnesim bibliotēkā piešķirta sava tēma.

Janvāris – “Tu esi Tavas valsts sākums!”

„Nesāc no nulles. Sāc no sevis,” teicis dzejnieks Jānis Rokpelnis. Tematiskais pasākums „Jauns gads – jauns sākums”12.janvārī  atklāja doto pasākumu ciklu, aicinot katru sākt ar sevi pašu – domāt labas domas, darīt labus darbus, radīt prieku sev un citiem. Kā arī būt godīgiem, uzticamiem, labsirdīgiem, kāds ir 2018. gada „saimnieks” pēc Austrumu kalendāra – Suns.

Pasākumā "Jauns gads-jauns sākums" Pasākumā "Jauns gads-jauns sākums"

Februāris – “Tu esi Tavas valsts sirds!”

Februārī sirsniņām rotātā bibliotēka aicināja ieklausīties Agneses Ezerrozes teiktajā „Cilvēks ir bagāts ar to, kas ir sirdī”.  Mūsu ikviena sirds pukst Latvijas sirds ritmā. Kā galvenais pasākums februārī – literāro darbu jaunrades akcija “Lai mana sirds būtu laimīgāka…”, kur  filiālbibliotēka aicināja  lasītājus būt aktīviem un  radošiem, un savas sirds sajūtas izteikt dzejolī vai īsā esejā. Popularizējot literatūras krājumu, februārī sagatavotas 3 izstādes. Ārijas Elksnes 90 gadu jubilejai veltītā izstāde “Ārija Elksne – sirds un mīlestības dzejniece” pauda un atklāja to, ko autore izjutusi ar sirdi. “Es varu uzrakstīt dzejā tikai to, ko esmu izlaidusi caur savu sirdi,” teikusi tautā mīlētā dzejniece. Savukārt izstādē “Sirds balsis Rozamundes Pilčeres un Danielas Stīlas romānos” lasītāji varēja izvēlēties kādu romantisku grāmatu drēgnajiem ziemas mirkļiem. Atzīmējot Dzimtās valodas dienu –izstāde „Teci, mana valodiņa, no sirsniņas sirsniņā!

Sirds veselībai kardioloģi iesaka izvēlēties produktus ar prātu. 22.februārī filiālbibliotēka aicināja lasītājus kopā apmeklēt Rēzeknes Centrālo bibliotēku un noklausīties  lekciju “Droša pārtika”. Ko pirkt un ēst? Vai viss, ko reklamē, ir veselīgs? Kam pievērst uzmanību, lasot informāciju uz pārtikas iepakojumiem? Kāda ir lielveikalos nopērkamās pārtikas patiesā kvalitāte un cik drošs ir tās patēriņš? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedza Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes pārtikas inspektore Ināra Dzindzuka.

Marts – “Tu esi Tavas valsts uzplaukums!”

Ik gadu marts iezīmē pavasara sākumu un dabas atmodu, uzplaucē pirmās tulpes un narcises, arī cilvēki atplaukst līdzi ziedu krāšņumam, bet svinot Starptautisko Sieviešu dienu, apkārt  uzvirmo sievišķība un viegla romantika. Martā bibliotēkā goda vietā – sievietes un puķes tēls.

21. martā, Pasaules dzejas dienā Rēzeknes filiālbibliotēka aicināja lasītājus uz tematisku pasākumu „Sieviete kā puķe – plaukst un zied”. Pasākuma viešņa, dzejniece no Līvāniem Gaļina Kolenkova iepazīstināja klātesošos ar savu dzīvesstāstu, tā jūtu atspoguļojums sekoja arī viņas dzejā. Dzejniece izjusti deklamēja dzejas vārsmas, kur galvenā varone ir sieviete, nereti viņa pati. Pasākumā autore prezentēja savu jauno dzejas krājumu „Калина горькая”, ko uzdāvināja bibliotēkai. Tā ir jau septītā dzejnieces dāvātā grāmata bibliotēkas krājumā. Pasākuma turpinājumā viešņa ar interesi noklausījās bibliotēkas lasītāju – dzejdaru dzejoļus par sievieti.

Literatūras izstāde „Grāmata ar puķes vārdu” marta mēnesī pārsteidza bibliotēkas apmeklētājus gluži kā uzplaukusi puķu dobe un piedāvāja lasīt grāmatas, kuru nosaukumos minēts kādas puķes vārds. Izrādījās, ka bibliotēkas krājumā visvairāk grāmatu nes puķu karalienes – rozes vārdu. “Puķes ir dabas skaistākie vārdi”(J.V.Gēte).

Aprīlis – “Tu esi Tavas valsts veselība!”

„Cilvēkam ir jāzina, kā palīdzēt pašam sev slimības laikā, neaizmirstot, ka veselība ir vislielākā bagātība…” Ar šiem Hipokrāta vārdiem tika uzrunāti bibliotēkas apmeklētāji aprīlī.

Mēnesī, kad tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, bibliotēkā tika rīkota literatūru popularizējoša izstāde „Grāmatas, kas ārstē”. Izstādē varēja izvēlēties uzziņu literatūru: grāmatas, kurās doti gan zinātniski skaidrojumi, gan vienkārši un viegli īstenojami medicīniski padomi, kā arī grāmatas par tautas, netradicionālo medicīnu.  Tāpat aprīlī apmeklētāji tika aicināti uz literāro darbu jaunrades akcijas noslēguma pasākumuLai mana sirds būtu laimīgāka…”,  kurā bibliotēkas lasītāji demonstrēja sacerētās dzejas vārsmas par šo tēmu.

Maijs – “Tu esi Tavas valsts ģimene!”

„Lai pasaulē ieviestu kārtību, vispirms sakārto savu valsti; lai sakārtotu valsti, vispirms sakārto savu ģimeni…” / Konfūcijs/. Ģimenei veltītā mēnesī bibliotēka ar izstādi „Divatā pasaule gaišāka” stāstīja par ģimenēm, kurās kāds tās pārstāvis vai arī abi (vīrs un sieva) ir bez redzes atlikuma. Izstādē izmantoti informācijas resursi no materiālu kopas „Neredzīgu cilvēku dzīvesstāsti”, ko bibliotēka savākusi no seriālizdevumiem un elektroniskajiem avotiem.

Otrā izstāde „Satikšanās ar Imantu Ziedoni. Dzejā, epifānijās…” veltīta Imanta Ziedoņa 85 gadu jubilejai. Cik gan skaisti, ka dzejnieks  ir uzdāvinājis šo iespēju – katram pašam rast savas attiecības ar viņu! Šoreiz satikties dzejā un epifānijās.

Jūnijs – “Tu esi Tavas valsts tradīcijas!”

Viena no tradīcijām Latvijā, kas tiek saglabāta no paaudzes paaudzē, tradīcija svinēt Jāņus, tāpēc pasākums (priekšlasījums) un izstāde veltīta Jāņiem. Grāmatu izstāde „Viens no izcilākajiem Jāņiem –Jānis Mauliņš” popularizē rakstnieka un publicista Jāņa  Mauliņa literāro devumu. Izstāde veltīta grāmatu autora 85 gadu jubilejai. Bet priekšlasījums izvēlēts par izcilo Jāni Streiču, kura filmas popularizē gan latviešu tautas tradīcijas, gan Latgales kultūru un tradīcijas.

Augusts – “Tu esi Tavas valsts spēks!”

Latgaliešu valodā runā un savā starpā komunicē daudzi bibliotēkas lietotāji.  Literatūras izstāde „Latgaliešu valodā ir spēks” popularizēja bibliotēkas krājuma grāmatas latgaliešu valodā. Starp tām Latgales Kultūras centrā izdotie Tāvu zemes kalendāri, literatūras almanahi „Olūts”, latgaliešu autoru dzejas krājumi un citas grāmatas. Bet priekšlasījums klausītājiem vēstīja par Latvijas Jūras spēku simbolu – par leģendāro Hugo Legzdiņu.

Septembris – “Tu esi Tavas valsts zināšanas!”

Vienas dienas akcijā “Braila raksts: atjauno zināšanas vai apgūsti no jauna”, kas tika rīkota 7.septembrī,  bibliotēkas apmeklētāji iepazinās ar Braila rakstu, izmēģināja burtu rakstīšanu ar tāfeli un grifeli, ar Braila rakstāmmašīnu, iepazinās ar Braila rindu, ar jaunākajām grāmatām Braila rakstā, kā arī tika informēti par Starptautisko rakstpratības dienu.

Zinību dienai veltītā uzziņu literatūras izstāde “Enciklopēdijas: atklāj sev ko jaunu!” iepazīstināja ar jaunākajām enciklopēdijām gan bērniem, gan pieaugušajiem lasītājiem.

Bet Dzejas dienu pasākuma “Mans īpašais dzejolis” dalībnieki 20.septembrī tika aicināti godināt savu „īpašo” dzejoli. Kā lasītāju īpašie dzejoļi tika deklamēti dzejoļi, kas palikuši ilgi atmiņā no bērnības, skolas laika, dzejoļi, kuri iekrituši sirdī, pārlapojot kādu dzejas krājumu, no mīļotā cilvēka saņemtās dzejas rindas, kā arī par īpašiem atzīti pašsacerētie dzejoļi. Arī izstāde “Kad dzeja saplaukst vārdos…” aicināja apmeklētājus ielūkoties dažādu formātu ( parastajā un palielinātajā drukās, klausāmgrāmatās un Braila rakstā)  dzejas grāmatās.

Priekšlasījumu cikls 2018 “Latvijas leģendārie cilvēki”

Ar sirdi sportā: Latvijas sporta leģendas

16.februārī  Rēzeknes filiālbibliotēka ar priekšlasījumu “Ar sirdi sportā: Latvijas sporta leģendas” uzsāka priekšlasījumu ciklu “Latvijas leģendārie cilvēki”. Ciklā paredzēti 10 priekšlasījumi.

Priekšlasījums par izcilām personībām sportā Priekšlasījums "Ar sirdi sportā: Latvijas sporta leģendas"

Tā kā tieši februārī dzīvojām līdzi  mūsu olimpiešiem, kuri Latvijas vārdu nesa pasaulē Dienvidkorejā notiekošajās 23. ziemas olimpiskajās spēlēs, pirmais priekšlasījums  veltīts izcilām personībām sportā. Mēs pamatoti lepojamies ar Latvijas sportistiem, attiecinot viņu sasniegumus gan uz Latviju, gan paši uz sevi, jūtot piederību Latvijai, savai zemei un tautai. Šoreiz priekšlasījums par visu laiku labāko Latvijas basketbolisti Uļjanu Semjonovu un vistitulētāko Latvijas šķēpa metēju Jāni Lūsi, par  dzīves ceļu, pa kuru viņus vedusi sirds.

Rēzeknē dzimušas, pasaulē uzplaukušas

20. martā notikušais otrais priekšlasījums sniedza informāciju par Latgales sirdī – Rēzeknē dzimušajām un pasaulē uzplaukušajām klasiskās mūzikas zvaigznēm – ērģeļnieci Ivetu Apkalnu un operdziedātāju Kristīni Opolais.

Priekšlasījuma dalībnieki ar interesi klausījās no preses izdevumiem apkopoto informāciju par Ivetu Apkalnu – vienu no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģeļniecēm, kas par savu īpašu misiju uzskata ērģeļmūzikas ieskandināšanu ārpus baznīcu mūriem, propogandējot ērģeles arī kā lielisku koncertinstrumentu bez sakrālās funkcijas. Iveta Apkalna tikusi pie plašas starptautiskas atzinības, sniegusi arī lielu ieguldījumu Latvijas mūzikas dzīves attīstīšanā. “Laika ziņā reizēm gribas saķert galvu. Nesen nospēlēju koncertu Vācijā, naktī sēdos lidmašīnā, nākamajā dienā biju Rēzeknē, bet aiznākamajā – jau koncertā Frankfurtē, “ par mākslinieces koncertdzīvi vēsta izdevums IR (Nr.10,2018). Bibliotēkas lasītāji ar lepnumu atsaucās par izcilās novadnieces izloloto un savai dzimtajai pilsētai dāvāto Starptautisko ēŗģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”.

Arī Kristīne Opolais – pasaules slavu iemantojusī operdziedātāja ar īpašu prieku uzstājas savā bērnības zemē Rēzeknē: “Tās ir mājas. Manas īstās mājas, mana zeme…Mājās, kur visi tevi zina, nekad mākslinieku neuztver kā baltu lapu, daudzi atceras, kāda esi bijusi profesionālā ceļa pašā sākumā, un, protams, salīdzina” (Diena; 30.09.2016). Kristīne Opolais regulāri viesojas pasaules prestižākajos opernamos. Divkārtējā Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (2006,2011).

Nu jau daudzas pasaulē slavenas un prestižas skatuves iekarojušās, Rēzeknē dzimušās, abas mākslinieces arī Rēzeknes Goda pilsones, spoži nes Latvijas vārdu pasaulē. Noslēgumā priekšlasījuma dalībnieki dalījās atmiņu stāstos, kur kādreiz ceļi krustojušies ar abu slaveno rēzekniešu dzimtām.

Stradiņu dzimta – izcilu mediķu dzimta

Aprīlī, kad bibliotēkas tēma ir par veselību, 3.priekšlasījums „Stradiņu dzimta – izcilu mediķu dzimta” ( 20. aprīlī), sniedza informāciju  par cilvēkiem, kas iedvesmo, kas devuši lielu ieguldījumu Latvijas medicīnā, zinātnē, izglītībā – par izcilās mediķu Stradiņu dzimtas pārstāvjiem. Priekšlasījums tika papildināts ar fragmentiem no bibliotēkas krājuma audiogrāmatas “Jānis Stradiņš. Cauri laikiem” /grāmatas autore Līga Blaua/.

Mūžam pa divi Kokari

17.maijā bibliotēkā notika 4.priekšlasījums „Mūžam pa divi Kokari”. Ģimenei veltītajā mēnesī priekšlasījuma varoņi – “Balsu burvji brāļi Kokari… Vienai Zemei kalpojošie dvīņi: loģiskais Imants un romantiskais Gido, kas vienmēr apzinājušies sava kopspēka nedalāmību. Kad viens ir Saule un otrs — Mēness. Abi brāļi — vienoti kā mūris un vienai mūzai padevīgi kalpi, vienā muzikālajā zemē uzvaroši valdnieki…Divi bezbailīgi Gulbenes puikas, kuri pacēla latviešu kordziedāšanas tradīciju kā jūras malā izmestu dzintaru un, piešķirot neatkārtojamības slīpējumu, padarīja to par pasaulē atpazīstamu spožu, zeltgodalgotu zīmolu” / Laima Muktupāvela “BrāliBrāli”/. Pasākumā skanēja fragmenti no šīs grāmatas gan audio formātā, gan parastajā drukā.

Jānis Streičs – Latvijas kultūras leģenda

5.priekšlasījums “Jānis Streičš – Latvijas kultūras leģenda” par izcilu cilvēku, kas ne tikai pats tiek atzīts par Latvijas kultūras leģendu,  par tādām kļuvušas arī daudzas J.Streiča veidotās filmas, kas atspoguļo latviešu tautas tradīcijas, popularizē Latgales kultūru, Latgales tradīcijas un latgaliešu valodu. «Mēs vienmēr nelieloties esam pratuši nest savu piederību latvietībai…to ar darbiem pierādīt.” (J.Streičs). Pasākumā izmantoti J.Streiča audiogrāmatas “Lāga dvēseļu straumei” fragmenti.

Hugo Legzdiņš

6.priekšlasījums 29.augustā klausītājiem vēstīja par Latvijas Jūras spēku simbolu Hugo Legzdiņu, par leģendāro personību, kas bija kopā ar Latvijas kara flotes zemūdeņu divizionu no tās pirmās līdz pēdējai dienai. Izmantota grāmata „Latvijas leģendas” (5.gr.) no krājuma, kā arī atskaņoti fragmenti no Hugo Legzdiņa audiogrāmatas „Ronis – mana būdiņa un pils”.

Nikodema Rancāna devums Latgales kultūrā un izglītībā

 7.priekšlasījums  “Nikodema Rancāna devums Latgales kultūrā un izglītībā” 13.septembrī veltīts Nikodemam Rancānam – garīdzniekam, sabiedriskajam darbiniekam, pedagogam, literātam, kuram šajā dienā apritētu 148 gadi, un informēja pasākuma dalībniekus par viņa devumu Latgales kultūrā un izglītībā. Pēc priekšlasījuma notika diskusijas par N.Rancāna piemiņas vietām Rēzeknē.

Pētnieciska nodarbība sadarbībā ar muzeju

Domājot par mākslas vērtību pieejamību neredzīgiem cilvēkiem, 2018.gada  11. janvārī Rēzeknes filiālbibliotēkā notika pētnieciska nodarbība, kuru vadīja Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure. Viņa piedāvāja iespēju neredzīgiem bibliotēkas lasītājiem iepazīties ar latviešu vecmeistara Arvīda Egles gleznas pārnesumu taktilos jeb taustāmos grafiskos attēlos.

Attēls no nodarbības par gleznu uztveri neredzīgiem

Darba pieredze muzejā, vadot ekskursijas cilvēkiem ar redzes problēmām, un pēdējā laikā savāktā informācija, Inesei lika aizdomāties par grafiskā dizaina un tehnoloģiju iespēju izmantošanu reproducētu mākslas darbu albuma izveidē, padarot gleznas vai grafikas darba attēlu taktilu, šādi darot tās pieejamas Latgales Kultūrvēstures muzeja apmeklētājiem ar nopietniem redzes traucējumiem.

Attēls no nodarbības par gleznu uztveri neredzīgiem

Nodarbības gaitā, izejot soli pa solim vairākiem grafiskajiem attēliem, vispirms iepazīstot atsevišķi katru priekšmetu un tikai tad visus kopā, cilvēkiem bez redzes atlikuma radās priekšstats par dotās Arvīda Egles gleznas kompozīciju. Radās priekšstats par to, ko viņi nespēj redzēt, piemēram, cik tālu no malas atrodas galds gleznā, kurā vietā stāv vāze utt. Ar pētnieciskās nodarbības palīdzību muzeja darbiniece noskaidroja, vai, pielietojot šo paņēmienu, muzeja gleznas būs vairāk pieejamas un uztveramas neredzīgiem apmeklētājiem.

Pasākumu arhīvs