Īss ieskats vēsturē

1980. gada 15. aprīlī sākas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas vēsture, kad 8 km2 mazā daudzdzīvokļu mājas ratiņu telpā ar nelielu grāmatu krājumu tiek atvērta Centrālās Republikāniskās Neredzīgo raksta bibliotēkas filiāle Rēzeknē, Maskavas ielā 4. Līdz tam šī reģiona lasīt gribošos cilvēkus ar redzes invaliditāti, sūtot grāmatas pa pastu, apkalpoja Daugavpils filiāle.

Jaunatvērtajā nelielajā filiālē, kur krājumu galvenokārt veido magnetafona lentās ieskaņotās grāmatas un kas vairāk līdzinās grāmatu izsniegšanas punktam, kā pirmā uzsāk darbu bibliotekāre Marija Ņikitina. Viņas iesākto pēc nepilniem 2 gadiem turpina Valentīna Lansberga. Būdama pati ar redzes traucējumiem, V.Lansberga paralēli bibliotekāres pienākumiem uzsāk neredzīgu cilvēku apmācību lasīšanai un rakstīšanai Braila rakstā. Bibliotēkā parādās pirmie lasītāji Braila rakstā.

1984. gadā, pēc 4 gadiem bibliotēka kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes organizāciju pārceļas uz jauno ēku Čkalova (tagad Bukmuižas) ielā 20, ko uzcēlusi Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB). Bibliotēkai atvēlēta 23,9 km2 liela telpa ēkas 2.stāvā, ko tā turpmāk īrē no LNB. Gandrīz uzreiz pēc pārcelšanās V.Lansbergu ievēl par LNB Rēzeknes organizācijas priekšsēdētāju, un viņa pāriet  darbā Neredzīgo biedrībā. Atkal jauna bibliotekāre Genoveva Vlasova ienes jaunas vēsmas jaunajās bibliotēkas telpās, iekārtojot izstādes, rīkojot priekšā lasīšanas  un citus pasākumus. Ievērojami pieaug grāmatu krājums – ieskaņotajām grāmatām lentās nu klāt nāk jau ieskaņotas arī audiokasetēs, plaukti pildās ar redzīgajām grāmatām un periodiku, ar grāmatām Braila rakstā, kas tiek saņemtas no Rīgas.

1988. gadā bibliotēka turpina darbu zem jauna nosaukuma – Republikāniskās Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāle. Bet 1992. gads bibliotēkas vēsturē ienāk ne tikai ar nosaukuma – Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiāle, bet arī ar darbinieku maiņu. Diemžēl, veltot bibliotēkai 8 darba gadus, aiziet mūžībā G.Vlasova. Darbu bibliotēkā uzsāk Ināra Zeltiņa, kura jau labi iepazinusi cilvēkus ar redzes traucējumiem, līdz tam strādājot Neredzīgo biedrībā par rehabilitētāju.

2002. gadā Rēzeknes filiāles krājumā parādās Neredzīgo bibliotēkas skaņu ierakstu studijā ieskaņotās grāmatas CD – ROM, vēlāk CD mp3 formātā.

2005. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka iegūst valsts aģentūras statusu, bet Rēzeknes filiāle kļūst par v/a „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” Rēzeknes filiālbibliotēku. 2005. gadā no bibliotēkas krājuma tiek norakstītas un izņemtas visas magnetafona lentās ieskaņotās grāmatas.

2006. gadā Rēzeknes filiālbibliotēkā tiek izveidota otra štata vienība – bibliotekārs, par filiālbibliotēkas vadītāju nozīmēta I.Zeltiņa.

2008. gadā notiek lielas pārmaiņas bibliotēkas dzīvē. Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros bibliotēkā ienāk jaunās informācijas tehnoloģijas, kas pielāgotas neredzīgiem un vājredzīgiem lietotājiem. Bibliotēka tiek paplašināta ar vēl vienu telpu – nelielu lasītavu un uzsāk jaunu pakalpojumu sniegšanu. Strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām tiek apmācīti gan darbinieki, gan lasītāji.

2012. gadā bibliotēka saņem pirmo akreditācijas apliecību, bet 2013. gads ienāk vēlreiz ar nosaukuma maiņu – tagad tā ir Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēka.

2015. gadā bibliotēka atzīmē 35 gadu jubileju. Laika gaitā bibliotēka no neliela grāmatu izsniegšanas punkta kļuvusi par kultūras, izglītības, informācijas, sociālās saskarsmes centru, savā darbībā aktīvi līdzdarbojoties cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem dzīves kvalitātes celšanā un iekļaušanā sabiedrībā, personu ar invaliditāti radošo spēju attīstīšanā un pašizpausmē.

Par Labiem darbiem, aktīvu radošo darbību un nozīmīgu ieguldījumu cilvēku integrēšanai sabiedrībā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkai izteikta Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes „Sociālais dienests” un Rēzeknes pilsētas domes Sociālo jautājumu komisijas pateicība un atzinība.