Atskatāmies uz simtgades projektu

“Runā ar darbiem — tā ir stiprākā un labākā valoda.»
Kārlis Skalbe

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir noslēgusi Latvijas valsts simtgades projektu “Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji””, kura laikā notika vairāku ievērojamu cilvēku, kuri ar savu dzīvi, darbu, zināšanām un talantiem ir atstājuši pēdas Latvijas valsts un redzes invalīdu kopienas attīstībā, godināšana. Šie cilvēki ir devuši vai turpina dod ieguldījumu kultūrā, izglītībā, zinātnē, sportā u.c. Projekta realizācijas laikā tika godināti 30 cilvēki. Aizsaulē aizgājušos cilvēkus bibliotēka godināja dodoties uz viņu atdusas vietām, sakopjot tās un noliekot ziedus. Ar pārējiem notika svinīga tikšanās, kuru laikā apmeklētājiem bija iespēja uzdot jautājumus un uzzināt daudz interesanta par viņa dzīves gājumu.

Projekts noslēdzās ar svinīgu pasākumu 3. septembrī Latvijas valsts simtgades informācijas centrā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur bija pulcējušies gan paši klusie vēstures veidotāji, gan autori, kas par viņiem rakstīja un kuru darbi ir apkopoti novadpētniecības grāmatā «Klusie vēstures veidotāji».

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kolektīvam ir liels prieks, ka šajā grāmatā apkopoti stāsti arī par bibliotēkai nozīmīgiem cilvēkiem. Kolektīvs īpaši lepojas ar bibliotēkas direktori Andru Jākobsoni, kura ir reformējusi bibliotēkas darbu un piešķīrusi bibliotēkai jaunu veidolu un mērķi. Tagad tā darbojas ne tikai redzes invalīdu labā, bet arī visu to cilvēku labā, kuri kāda iemesla dēļ nevar lasīt parasto iespieddruku. Andra ir cīnītāja par bibliotēkas vērtībām un tās cilvēkiem, kas to pārstāv. Tāpēc jo īpaši nozīmīgi, ka viņas ieguldījums ir iemūžināts jaunizdotajā grāmatā. Izdevumā ir aprakstīts arī bibliotēkas pirmā direktora Staņislava Miklaševiča ieguldījums bibliotēkas dibināšanā, kā arī pieminēta Irēna Gaile, kas bibliotēkā nostrādāja vairāk nekā 30 gadus, savu darbu veltot tifloloģijas pētniecībai un attīstībai. Vēl ievērības cienīgs ir raksts par bijušo bibliotēkas darbinieci un dzejnieci Aiju Zentu Veseli, kura savulaik piedalījās Ventspils filiālbibliotēkas izveidošanā. Īpašs prieks bibliotēkas kolektīvam ir par Ivaru Ozoliņu, kurš par savu darbu Braila raksta grāmatu izdošanā 2018. gadā ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Grāmatā var lasīt par viņa dzīves un darba gaitām līdz šim brīdim, jo viņš joprojām strādā bibliotēkas Braila raksta nodaļā.

Diemžēl grāmata netika izdota papīra formātā, parastajā drukā, toties tā ir pieejama elektroniski tiešsaistē bibliotēkas mājaslapā un CD MP3 formātā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un visās tās filiālēs. Tāpat ir veikta šīs grāmatas reprodukcija audio formātā, palielinātā drukā un Braila rakstā.

Pašlaik, projekta ietvaros, Latvijas valsts simtgades informācijas centrā Nacionālajā bibliotēkā ir apskatāmas divas izstādes:

  1. Fotoizstāde «Klusie vēstures veidotāji» ar 20 cilvēku fotoportretiem un īsiem aprakstiem, kas būs apskatāma līdz 30. septembrim. Vēlāk tā ceļos par bibliotēkas filiālēm.
  2. Taustāmā izstāde «Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.». LV100 informācijas centrā tā apskatāma līdz 17. septembrim, bet no 18. septembra tā būs pieejama Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Juglā.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka pateicas Latvijas valsts simtgades birojam par atbalstu, sniedzot iespēju abas izstādes izvietot simtgades informācijas centrā LNB, tādējādi parādot plašākai sabiedrībai šo grāmatu evolūciju un ievērojamo cilvēku portretus.

Noslēguma pasākumā norisinājās godināšana, kuras laikā 17 grāmatā aprakstītām personām tika pasniegtas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas īpaši izveidotās stikla piemiņas medaļas. To pasniegšanā piedalījās Ineta Rezevska, Tiesībsarga biroja, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja. Medaļu saņēma arī mūsu bibliotēkas direktore Andra Jākobsone un Braila raksta nodaļas Braila raksta galvenais redaktors Ivars Ozoliņš.

Savukārt 15 autoriem tika pasniegti ziedi par ieguldīto darbu grāmatas veidošanā. Starp viņiem bija arī bibliotēkas darbinieces Vineta Bite un Dzintra Isajeva.

Bibliotēka izsaka pateicību arī Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas ekspertei Lindai Langenfeldei un Latvijas valsts simtgades biroja vadītājai Lindai Pastarei par izjustiem vārdiem, ko viņas pauda svinīgajā ceremonijā.

Dinija Bite
«Klusie vēstures veidotāji» projekta vadītājas p.i.

Fotogalerija

<< Atpakaļ