Maestro Arnoldam Skridem- 90

15. aprīlī pieminam maestro Arnoldu Skridi (1927-2010), Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) kora „Jolanta” ilggadējo māksliniecisko vadītāju.

Arnolds Skride 2002.g.

LNB kori Arnolds Skride vadīja no 1960.gada līdz 1985.gadam. Tad pēc vairāku gadu pārtraukuma atsāka kora vadīšanu un darīja to līdz 2010.gadam. LNB korim ir sena vēsture, kas datējama ar 1884. gadu, kad Neredzīgo institūtā tika nodibināts koris.

Kad koris nolēma atzīmēt savu 80. dzimšanas dienu, tieši Arnolds Skride bija tas, kas izsludināja konkursu par kora nosaukumu. Kad tika izskatīti sešdesmit priekšlikumi, dziedātāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja sava kora biedra ierosmi nosaukt kori Jolantas – tātad neredzīgās princeses vārdā no P. Čaikovska operas. Skaisti un atbilstoši.

Arnoldam Skridem bija apbrīnojama neatlaidība un centība, ar kādu viņš gadu no gada mācīja apgūt jaunas dziesmas neredzīgiem, vājredzīgiem un citiem kora dalībniekiem. Pirmo reizi ar „Jolantas” vārdu koris uzstājās 1969. gada februārī, bet jau tā paša gada decembrī „Jolantai” – vienam no piecpadsmit Latvijas labākajiem koriem – tika piešķirts tautas kora nosaukums.

1970. gadā „Jolanta” ieskaņoja nelielu plati. Par uzdrīkstēšanos, strādātgribu un varēšanu liecina arī kora „Jolanta” piedalīšanās trijos Dziesmusvētkos. Tieši pateicoties Arnoldam Skridem koris Jolanta varēja piedalīties Rīgas astoņsimtgadei veltītajos Dziesmu svētkos 2001.gadā.

Pēc maestro Arnolda Skrides ierosmes aizsākās Latvijas mūzikas skolu audzēkņu konkurss „Talants Latvijai”. Viņš ir vadījis arī Limbažu kultūras nama kori, ģimenes kori „Dēkla” un vairākus citus kolektīvus. Visi viņa labie darbi ir novērtēti ar Trīszvaigžņu ordeni.

Laiks, kad Arnolds Skride vadīja kori „Jolantu”, LNB ir palicis kā tāla leģenda par brīnišķīgu, ne ar ko šo cilvēku dzīvē nesalīdzināmu laiku.

Lai plašāk iepazītos ar latviešu mūziķu dzimtu trijās paaudzēs, ar Arnolda Skrides dzīves gājumu, viņa ģimeni un trim talantīgajām meitām Lindu, Baibu un Laumu, iesakām izlasīt Birutas Eglītes dokumentālo stāstu „Vienas ģimenes fenomens” (1996), kas lasītājiem Rīgā, Cēsīs un Liepājā ir pieejams Braila rakstā (5.sējumos), bet šo stāstu audioformātā var noklausīties Rēzeknes, arī Cēsu un Liepājas lasītāji (Rīgā un citās filiālbibliotēkās- pēc pieprasījuma). Bibliotēkas krājumā ir grāmatas 2. izdevums, kas ir iznācis 2003.gadā un kura nosaukums ir „Zelta stīgu noslēpums: vienas ģimenes fenomens” (parastajā iespiedrakstā).

Informāciju sagatavoja Dzintra Isajeva, Metodikas nod. vec. bibliotekāre

Aprakstam par Arnoldu Skridi izmantoti materiāli no LNerB Tifloloģijas krājuma tematiskās mapes „Jolanta”.

Izmantotie informācijas avoti:

  1. Eglīte Biruta. Zelta stīgu noslēpums : vienas ģimenes fenomens / Biruta Eglīte; [red. Zane Seņkova]. – Rīga : Zvaigzne ABC, [2003]. – 222, [4] lpp., [16] lpp. iel. : il. ; ISBN 9984-22-828-2
  2. Ližbovskis A. LNB kora “Jolanta” makslinieciskais vadītājs A. Skride : [foto] / A. Ližbovskis // Rosme. – ISSN 0201-811X. -  Nr.5/6 (2002), vāka  1. lpp.


 

 

<< Atpakaļ